|
28. Jan 2009|11:37 |
Es tikai nepārtraukti domāju par to, cik ilgi ir iespējams izturēt kopā ar cilvēku kurš nezin ko vēlas?
Vai arī tās ir tikai atrunas, kas slēpj kādus patiesus iemeslus?
Ir pagājusi nedēļa, un ar katru dienu man sāp aizien vairāk. Es nezinu ko viņš dara, kur viņš ir. Varbūt tā nemaz nav, kad viņš pasaka, ka es, pāri visam, esmu forša, jauka un vēl nezin kāda. Varbūt tas ir tikai attaisnojums kaut kam citam. Kas to lai zin.. Varbūt viņš tagad kniebjas ar kādu citu tik pat dumju meiteni kā es. Varbūt viņš sēž mājās un ir iegrimis grāmatās un strādā, varbūt viņš tik tiešām nezin ko vēlas.
Trakākais, ka es zinu ko es gribu, tomēr es nedrīkstu neko no viņa gaidīt un viņam iespējams nemaz nav svarīgi vai es esmu viņa dzīvē vai nē. Kapēc tas ir tik grūti?
Kapēc viņš nevar atrast man vietu savā dzīvē? |
|