| |
[3. Jun 2009|18:18] |
Jo vairāk tas ir garām, jo labāk jūtos. Neskatoties uz uzpampušo galvu un vētru aiz logu viss ir diezgan smieklīgi. Jau otro dienu jūtos kā apsmēķējusies. Vēstures eksāmenā par visu nāca smiekli. Tur visādas Stunčas un visi pārējie, es tikai smejos. Savā mūžā nebiju tā murgojusi rakstot kaut kādu pārspriedumu. Šausmiņas.
Beidzot esmu mājās, slapja kā ūdensžurka, sēžu un ēdu pusdienas, klausos mūziku, vēl aizvien nāk smiekli un gribās uzpīpēt.
Tomēr mani nedaudz baida mana galva, jo nekad vēl tā nav sapampuši lomfmezgli kā tagad, mutīte nekustās un labā acs arī īsti labi nestrādā.. Jāaiziet pie dakterīša. |
|
|