| |
[9. Feb 2009|21:37] |
5diena bija gruzis kas tomēr beidzās ideaļņikā. Iepazinu jaunus cilvēku, satiku vecus paziņas, izdejojos uz nebēdu.
6diena bija vēl trakāka. satiku vēl vecākus paziņas un visādus mīļumiņus, vēl jaunus cilvēkus, vēlvairāk izdejojos, vēl vairāk sagāzu podus, vēl daudz mīļu brītiņu, iepazinu jaunas vietas un apmeklēju vecās dzērāju iestādes, sakapājāmies galda futbolu, un piedzīvojām patiešām jaukus brīžus. Ar viņu, manu mīlu, tak var iet un darīt, kas tik ienāk prātā. Mēs laikam radītas viena otrai. ne jau ar kuru katru var vazāties piecos no rīta pa brasu un gaidīt džekiņus pie Olimpic casino.
Pagājušajā nedēļā vispār nonācu pie daudzām jaunām domām. Bet nu pateicoties pagājušās nedēļas brutalitātei, šodien jūtos brīva no visiem sūdiem. Sēžu istabā, klausos Lykke Li un ir tāds miers. Gaidu 25. februāri. Un gaidu nedēļas nogali, gaidu ballīti. Rīt skolā kautkāds sasodīts eksāmens, plus vēl domraksts, tomēr tas mani nemaz neuztrauc. Mani vairs nekas neuztrauc, tikai tas, ka jau ceturto reizi savā mūžā jūtos kā neliela slepkava, bet tam tā ir jābūt. Ai tāds čils.
thank you, im all better now. |
|
|
| |
[9. Feb 2009|22:02] |
atcerējos kā dalījām vienu toletes papīra gabaliņu. tas bija tik mīļi.
un tās cigaretes no rīta, vispār bija kronis. |
|
|