| |
[25. Dec 2007|01:18] |
aiz loga ir drēgns laiks, kas nebūt neliecina par ziemassvētku nakti.
ziemassvētki ir laiks, kad katrs vēlas, lai tiek aizmirsta viņa pagātne, bet atcerētos par viņa esamību.
nejau velti bibliotēkās tieši ziemassvētku dienās tiek pieņemtas atpakaļ grāmatas bez jebkādas soda naudas.tapēc, ka ir ziemassvētki. nerunājot aplinkus es vnk nožēloju daudz ko izdarīju. pat ne nožēloju bet jūtos neizsakāmi vainīga, ka izbojāju visu labo ko nepārtraukti turēju augšējā plauktā. tomēr, ja visu laiku ir dzīvots tik skaisti, tad arī šis notikums liekas tik neizprotams un riebīgs un vienkārši debīls no manas puses. es patiesībā varētu neteikt neko, jo viss jau ir tikai tavās rokās. nemeklēšu sev nekādu attaisnojumu, jo tāda nav. es gan nemāku teikt ko pati iesāktu šādā situācijā. tomēr, ja ir svarīgi, tad es tepat esmu. ja tomēr vēl kautkas ir palicis. |
|
|
| |
[25. Dec 2007|23:02] |
šodien ar mammu apciemojām visus. iztērējām kaudzi naudas un piēdāmies godam.
jau desmitos bijām laukā no mājās jo bija pēdējais iepirkšanās drudzis. brālēni, māsīcas, krustvecāki utt. sapirkāmies un skrējām mājās gatavot pusdienas. atbrauca norvēģi ar lielām dāvanu kastēm, bet mazām dāvaniņām. pēcāk apciemojām arī omu. viņa jau neiztika bez saviem čūskas gājieniem un ciemošanās izskaņās tomēr atcerējās pateikt to cik es bezatbildīga un aizmāršīga. smiedamās ar mammu aizbraucām pie viņas radiem. ieejot pa durvīm purvciema dzīvoklī pretī stāvēja maza saulīte. smaidīja mazā rūta. iepriekšējo reiz es lielā tante viņu satiku pirms gada. apciemojām mammas audžuvecākus. tur mūs sagaidīja traģēdija. jo labākie večuki pasaulē nu pavada savus pēdējos mēnešus dienas. tik aizkustinoši, kā tomēr viņi gaida pavasari un braukšanu uz dārzu. un koku plaukšanu. man nemitīgi acīs parādījās asaras un kaklā sakāpa kamols. skumji, jo viņi tiešām ne reizi nevienam neko sliktu nebija darījuši. tik jauki viņi abi. viss vakars bija sasprindzinājumā, tādeēļ, ka šie notikumi tādi neparedzēti bet diemžēl nenovēršami. es mammu mierināju ar to, ka viņi noteikti nonāks paradīzē, par ko es ne mirkli nešaubos.
ir tikai smagi. galvenais, ka ir mazais saulestariņš. |
|
|