| |
[9. Dec 2007|11:54] |
| [ | skaņa |
| | aimie damien rice | ] |
neesmu gulējusi pat ne mīnūti. vakar bija viena no briesmīgākajām reizēm skrīveros. es no rīt stāvēju septiņos stacijā un man tecēja asaras. likās ka vairs nekad nebraukšu uz turieni.
vakarā jau bija jautri bet nu uz rīta pusi biju tādā histērijā, ka salasīju mantiņas un aizgāju.
vakar bija nopietnās sarunas manuprāt ar jebkuru kas tur bija. tas bija jautri.
gatis kādos trijos naktī. pienāca paņēma manu pulksteni uzgrieza, ka ir 12:00 un teica, ka jāiet darīt blēņas. gājaām izraut koklei stīgas. man visas rokas saplēstas šodien . kā jau parasti.
esmu netīra, ka man pat bija kauns iet uz ielas. |
|
|
| |
[9. Dec 2007|20:16] |
|
teikšu, kā Ingrīda Ūdre:"es vispār neiznu ko lai tagad daru. nezinu neko nezinu" |
|
|