|
2. Dec 2008|21:09 |
Vakardien daudz kas diezgan jauks notika.
Nākot no skolas viņš vienkārši piezvanīja un velējās satikties. Aizgājām ciemos pir avārijā cietušā drauga, un nosēdējām tur visu vakaru.
Vienu brītiņu kautkā sajutos diezgan nožēlojami sēžot viņam blakus tā it kā mēs būtu sveši cilvēki, bet tomēr viņš kārtējo reizi izdarīja daudz ko patīkamu. Ap 11 vakarā atnācām pie manis, un tad beidzot beidzot es piedzīvoju nedaudz no savas kvēlās vēlmes. Istabā dega sveces, mēs sēdējām gultā sasegušies ar siltajiem plediem, dzērām kakao, viņš strādāja savā datorā bet es blakus sēdēju un lasīju lielisku grāmatu "1984". Bija tāds drēgns rudens vakars kādu es biju velējusies jau nez cik ilgi. Tik jauka kopības sajūta. Ik pa brīdim es sajutu siltu skatienu no viņa. Tāda īpaša sajūta.
Šodien kauktā īpaši neraisās vārdi, tomēr iekšā plosās emocijas. |
|