| dziesma manai pilsētai |
15. Nov 2008|23:58 |
šonakt pilsēta bija skaista, pat pārāk. mēs tajā jutāmies neiederīgi.
es kā mazs mazītiņš bērns priecājos par skaistajām krāsainajām guntiņām, kas mirdzēja visapkārt, iedvesa jauku fantāziju, kurai nekad nevajadzētu beigties, bet viņš kā auksts, ledusauksts betons, pret kuru attriecoties tu saplūsti atpakaļ ar realitāti. |
|