|
16. Jul 2008|13:22 |
Šīs vasaras brīvdienas iegūst sava veida rutīnu. Bet tas nenozīmē neko sliktu.
Vakar kārtējais vakar tajā bezdibenī (bez-dibenis - patiesībā diezgan interesants vārds. vienalga - tālāk)
Iedzērām ierastaja vietā. Tik jaukas sarunas, kas izteica visu sirdi, patiesības, kas kož acīs un sirsnība, kas plūda uz visām pusēm.
Atkal manā datorā skan GoranGora. Apmēram 6 no rīta biju mājās.
Šodien mani moca tādas sāpes, ka grūti paelpot.
Bļe, nemet āķi, ja to pats nemaz negribi! Man liekas, ka Tu esi tas īpašais cilvēks, kurš kā nolādēta sērga velkas pakaļ manām domām un neatstājas, pat ne uz mirkli. Es jau biju ar visu samierinājusies, bet Tev vajadzēja atkal izrādīt kautkādas dzīvibas pazīmes, ja?
AIZVĀCIES NO MANIS, AIZVĀCIES! |
|