sagres

Tas notika citā posmā, darba un asins pilnā

Tumsa bija priekšrocīga, ceļš dubļu klāts

Ienāca no āras cilvēks bez satura

Nāc iekšā, viņa teica, būsi aizvējā

 

Un atkaļ šo ceļu braukšu, vari atstāt savas drēbes

Viņai vienmēr došu labāko, ļoti apsolos

Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgie cīnās

Nāc iekšā viņa teica būsi aizvējā

 

Ne vārda nerunājām, tur nebija ko uztraukties

Viss līdz tam brīdim, bija neatrisināts

Iedomājies vietu, vienmēr tīru un sausu

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Biju izdedzis un pārpūlēts, iesalis ezerā

Saindēts ap stūri, un izpūsts uz ceļa

Trenkāts kā krokodils, nosnaudies kaņepēs

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Pēkšņi apgriezos un tur viņa stāvēja

Ar sudraba sprādzi ap kādu, ar ziediem matos

Viņa lēnām pienāca, un satvēra manas sāpes

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Tagad starp mums ir siena, kaut kas ir pazaudēts

Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās

Iedomājies, viss iesākās vienā tukšā rītā

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Zini šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj

Nekas daudz svarīgs, vien beigas viņiem skaitās

Un aklais kapracis pūš savā ragā

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Esmu dzirdējis jaunpiedzimušos raudot rīta gaismā

Un veci vīri bez zobiem zaudējuši mīlu

Vai sapratu Tavu jautājumu, vai viss ir beigts un pagalam

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Mazā kalna ciemā, pazaudēja tā manām drēbēm

Lūdzu, lai piedod, un dabūju nāves kausu

Piedāvāju savu nevainību, tiku atmaksāts ar

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

Dzīvoju svešā zemē, bet zinu, ka atgriezīšos

Skaistule staigā pa asmeņiem, kādu dienu būsi mana

Ja tik varētu atgriezt laiku uz to vietu, kur dzimām

Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā

 

( ... tālāk ... )