|
Nov. 19th, 2004|11:33 am |
|
Deera pavēra acis.. viss ko varēja samanīt bija vecā šamaņa seja. Spalvas ar ko viņš bija rotājies bija izplūdušas, likās itkā viņa skatītos caur sevi. Viņa zināja, ka viņai vajadzēja sāpēt, bet... bija viegla patīkama sajūta.... Gribējās lidot prom, bet kaut kas turēja. Un tad viss izdzisa bija tikai tumsa. Un sāka parādīties gaisma.. Maza amuleta formā. Amuleta, kurš bija veidots kā spārni. Gaisma kļuva arvien spēcīgāka drīz tā bija tik spēcīga, ka varēja izgaismot to, kas to turēja tas bija... Nevarēja saprast kas tas bija. Deera centās pietuvoties, bet likās, ka tie ir kilometri ko viņa noskrēja, bet nevarēja pakustēties no vietas. Un tad tas pacēla seju. Tā bija balta. Uz tās bija melni zīmējumi, laikam tetovējumi. Tad nāca gaisma. amulets ietriecās Deeraa. Nesāpēja, bija pat labi, silti.. Vienīgais ko Deera reddzēja bija tas, ka viņa asiņoja. Un viņa atkal pārvietojās.. uz kādu pili. Deera nu atradās kādā milzīgā pilī. "Patīk?" jautāja balss no muguras Deera pagriezās. Tur stāvēja Krovs. Arī viņš asiņoja. Tikai nevarēja pateikt no kurienes. "Jā." Deera nočukstēja. "Es drīkstu te palikt?" "Ja vēlies" "Parunāsim vēlāk, kad būsi nomodā" Pa šo laiku Krovs jau bija pienācis klāt un noskūpstīja Deeru uz pieres. Lai to izdarītu viņam vajadzēja nomesties ceļos. Deera atkal atvēra acis.. Viņa atkal bija mājās. Likāsss tas viss bija sapnis. Viņa jau gribēja celties un iet, kad viņu sagrāba nežēlīgas sāpes. Kreisā kāja. Un Deera attapās atkal kad māte bija piespiedusi viņu pie sevis un raudādam sauca "Deera.. Manu mīļo Deeriņ.. Viņa ir pamodusies!!!" |
|