|
Oct. 28th, 2004|10:33 am |
|
Īsākais ceļš uz darbu Deerai veda caur mazu dumbrāju. Lai gan tas bija pilns ar sredziniem, viņa nebaidījās. Atklāti sakot viņa nekad nebija baidījusies no savvaļas dzīvniekiem, drīzāk no citu cilvēku ļaunprātības. Te pēkšņi kaut kur no malas atskanēja skaļa rūkoņa. Tas neuztrauktu Deeru, ja vien starp krūmiem nepazibētu bērnu galvas. Diviem maziem bērniem, puisim un meitenei, uzglūnēja varens sredzins. Mazais trīcēja kā apses lapa un meklēja, kur noslēpties, bet meitenīte bija pacēlusi roku un kaut ko čukstēja... “Beidziet! Nevajag cīnīties... Ejiet pie miera. Mēs jūs negribam aiztikt. Ejiet ar mieru.!” |
|