|
Sep. 28th, 2004|03:32 pm |
Tovakar lija lietus. Aiz loga dejoja ugunis. Un vējš skupstīja lieveņus, atvērtus logus un skursteņu izkaltušās mutes. Kamīns sildīja mājokli, kurā bez šīm oglēm, dūmu smaržas un lietus aiz loga nebūtu mājīgi. Tur šonakt vaidēja sieviete. Sievietei bija melni mati ar pāris sirmām šķipsnām, lai gan viņai bija tikai 30. Šonakt viņa bija viena. Lai gan šis bija vakars, kad visvairāk bija nepieciešams kāds blakus. Taču viņa bija gatava, ka būs viena. Blakus gultā, kurā viņa gulēja, atradās bļoda ar siltu ūdeni, skalpelis, dvieļi un vēl viss vajadzīgais. Viņa bija strādājusi par vecmāti, taču, kad uzzināja, ka pati ir stāvoklī, no darba aizgāja. Šonakt viņa dzemdēja.
Viņas meita piedzima smagi. Un nevarēja būt savādāk, pie esošajiem apstākļiem. Meitu nosauca vārdā, kāds esot bijis kādai dzemdētājai, kuras bērns dzemdībās miris - Deera, jo apstākļi esot bijuši tieši tādi, kā šoreiz, Deerai piedzimstot. |
|