|
Sep. 21st, 2004|02:43 pm |
|
Deera basām kājām gāja pa rupjajām, aukstajām akmens plāksnēm, kas klāja viņas istabas grīdu. Viņas mātei, vispār, toreiz nepatika ideja, ka meitai būs šausmīgi auksta grīda. "Viņa taču saslims," centās māte ieskaidrot tēvam, taču viņš bija jau pilnīgā Deeras pakļautībā. Tā nu tagad Deera basām, salstošām pēdām devās dot Sanim brokastu. "Jā, dzīve ir jauka," klusi nomurmināja meitene. Tomēr viņai nekādi neizdevās noslēpt no sevis to, ka kaut kas būtisks joprojām pietrūkst. |
|