a.m.a-zone

Ok, esmu mazliet atiiriijusies ar solaariju, vinchiku un zurnaalu, kuraa raksta garums beidzot apsteidz virsraksta garumu..
Skiet, ka man nodereetu grupu terapija, kuraa mees runaatu par to, kaa sabiedriibaa gruuti sastapt cilveekus ar kopiigaam intereseem, kaut arii pasi nezinaatu kaadas tiesi ir taas muusu izmekleetaas intereses.
Lasu, ka cilveekam stiprai imuunsisteemai ir nepieciesams ne tikai veseliigi eest, daudz sportot un lasiit izgliitojosu literatuuru, bet arii veseliigi daudz socializeeties ar sev patiikamiem cilveekiem un vispaar uztureet plasu kontaktu loku.
meh

labi, es izdzēru kafiju.
tagad gaidu, kad būšu skaista // gaidu ,kad man beidzot būs tāds darbs, kad varu ikdienā krāsot baltus/zilus matus un griezt jocīgas frizūras, pīt matos krāsainus diegus, sauļot ķermeni 24/7 un katru vakaru smaržot pēc okeāna , nesatraucoties par to, ka tas varētu nepiestāvēt pie manas darba formas un darba drošība mani apraktu dzīvu // kad es mācēšu dziedāt // mana Holivuda -- kur tu esi??

laikam vajag no tās gultas tomēr izkāpt. Earth ir saklausīts un it's time for the bees to make honey in the lion's skull..
Atvaļinājums, kā izrādās, ir mulsinoša padarīšana.. tik ilgi gaidīju ,bet tagad nezinu, kur lai to visu noliek.
varētu izdzert kafiju, sakārtot dzīvokli. bet šodien vēl negribas sākt domāt vai piepildīties ar entuziasmu. gribētos labāk izplūst kaut kur baseina vidū un burbuļot hlorētā ūdenī

Zinu ,ka agrāk biju ļoti naiva attiecībā uz cilvēkiem,domāju, ka esmu sevī to izaudzinājusi, bet šovakar sapratu, ka joprojām esmu. Nezinu kā lai vēl vairāk nocietinu savas emocijas uz apkārtējo pasauli. Cik metāliskai man jābūt un kādai pasaules shēmai jāpielāgojas??

šķiet mazliet savādi, ka pat šeit cibā daudzi pišās ap to valentīndienu.
es saprotu, ka manā darbā cilvēki to dara, jo viņiem tādi primitīvi svētki ir visai nozīmīgi un tad jāiet mājās taisīt maizes zupa ar putukrējumu un obligāti jāsalasa ducis rozā rožu, lai visi būtu laimīgi.
bet izbrīna, ka pie "latest posts" lielākā daļa raud par to, ka būs vieni paši 14. februārī un kā mīļos savus vibratorus vai kādas skaistas puķes saņēma no otra cilvēka.
kas? ko? ko tieši tu svini?
izsmelta tēma, protams.


nu un šodien ir 15. februāris ,vai tu savā kartona kastē beidzot jūties mazāk vientuļš?

šitā negulēšana mani padara traku, miegainu (??), īgnu un neizvēlīgu . piestumj pauri ar evil thoguths . esmu aizdomīgākā meitene rajonā , jo domāju, ka visi grib man nodarīt pāri.
bet neviens man nedara pāri un varbūt es patiesībā tik ļoti to gribu, jo nekad īsti nav par ko raudāt.
agrāk raudāju gandrīz katru dienu, par visu ko, visādām netaisnībām un ļaunumu pasaulē, dažreiz vienkārši pie American Idol, bet tagad es vairs gandrīz nekad neraudu. citreiz cenšos kaut ko izspiest ,bet tur sanāk tikai maziņš purkšķītis.

bet vismaz šorīt esmu skaidrā.