a.m.a-zone

"es esmu dabas bērns,
un tu esi mans mīļākais ērms" ///

kaut kur smiltīs jānoguļas , starp jūras zirnekļiem un vabolēm,
kaut kur tā ,lai ūdens tikai viegli aizskar pirkstu galus ,
un nekad nedrīkst aizvērt acis, jo vienmēr ir jāredz ,jāļauj domām izplūst ārā , tās nevar ieplūst tumsā ,
var ietīties smilgās , jūras zālēs ,
var visur vārtīties,
tikai nekad neaizmirst ,ka labajam ko meklē ir jānāk pa taisno no tevis paša jo nekur citur tas neglabājas, nevienā cilvēkā ko satiec bārā
nevienā rejošā sunī vai pazudušā kaķēnā ,tas viss ir tikai iekšā tavā elpā ,acīs , pirkstu galos ,visās maņās, kuras ir jāatver ,lai labais, ko meklē sāktu riņķot pāri smiltīm un asfaltam ,meklēdams kādu kuru noglāstīt ,
un nekad nedrīkst aizvērt sevi ciet, lai tas atrastu ceļu mājās ///

tas labais vienmēr nāk no paša, viss tas ,ko meklē, ir jau tevī iekšā \\\
tas labais nāk no paša ,
tas viss jau ir tevī iekšā ,
sabūvēts , milzīgas labestības konstrukcijas, sietas no smalkiem diedziņiem //

dusmas + viins + juurmalas internets = spams
sorry par to ciba :'(

mana istaba šobrīd ir drēbju pakaramais,
un dzīvoklī smaržo pēc grīdas mazgājamā līdzekļa, sajaukumā ar nezināmu vīraku, kuru nopirku būdama zaļa viscaur zaļā pilsētā //
vārās rīsi , uz galda nepacietīgi gaida pringles un haribo, mani labākie draugi // būs ar tevi līdzās lai kur tu ietu, mīļā meitene /
logs ir vaļā, abi logi ir vaļā

pasaule apstājas tad, kad var stāvēt zem koka un skatīties, kā lietus līst cauri saulei, kura iespītējusi uz trotuāra /
liels vasaras lietus mākonis, pilns ar mitrumu, kukaiņiem un dzidru zaļumu ,es esmu

bet es beidzot sadūšojos un aizgāju prom no darba // 

Tā vietā, lai uzliktu ārā zīmīti, ierakstīšu to šeit -

ES CERU, KA KĀDU DIENU, KĀDS IZDARĪS AR TAVĀM KĀJĀM TO PAŠU, KO TU AR MANU RITENI, KROPLI!

bet tad atceros, ka neesmu slikts cilvēks un arī katram kroplim ir vieta šai pasaulē ,bučas