030104
3rd. Jan, 2014 | 06:28 pm
From:: safe
man ļoti patīk justies šādi ārpus pasaulē notiekoša. ar pasauli domāju ar to, mazumiņu, kas notiek man apkārt tieši šajā brīdī. kad piepildās bārs pilns ar cilvēkiem, bet es sēžu tāda laimīga stūrī ar savu tēju un neliekos ne par vienu ne zini, jo man vienalga. man viss mazsvarīgais ir vienaldzīgs un nozīmīgais mazsvarīgs. jo es joprojām esmu kaut kur šeit, kaut kur tepat stūrī pustumsā un laimīga no tā, ka jūtos brīvāk nekā 3 dienas atpakaļ.
kaut arī tā minimālā baile iekšā ir par to, ka aiziešu rīt naktī uz darbu un viss sāksies no sākuma. es nezinu kā lai sevi norobežoja no tā, kas tur notiek, kādi ir tie kolēģi un cik ļoti man viņi riebjas.
kāds no jums miljoniem noteikti ir bijis tādā situācijā, kad darbs puslīdz apmierina un ir plāns tajā noturēties vēl kādu laiku, tikai riebjas kolēģi un daļēji darba grafiks, ka pēc tam vajag vismaz 3 dienas pilnīga miera un klusuma, lai tiktu ārā no tā burbuļūdeņa.
kaut arī tā minimālā baile iekšā ir par to, ka aiziešu rīt naktī uz darbu un viss sāksies no sākuma. es nezinu kā lai sevi norobežoja no tā, kas tur notiek, kādi ir tie kolēģi un cik ļoti man viņi riebjas.
kāds no jums miljoniem noteikti ir bijis tādā situācijā, kad darbs puslīdz apmierina un ir plāns tajā noturēties vēl kādu laiku, tikai riebjas kolēģi un daļēji darba grafiks, ka pēc tam vajag vismaz 3 dienas pilnīga miera un klusuma, lai tiktu ārā no tā burbuļūdeņa.