#

8th. Jul, 2014 | 11:43 am

kaut kur smiltīs jānoguļas , starp jūras zirnekļiem un vabolēm,
kaut kur tā ,lai ūdens tikai viegli aizskar pirkstu galus ,
un nekad nedrīkst aizvērt acis, jo vienmēr ir jāredz ,jāļauj domām izplūst ārā , tās nevar ieplūst tumsā ,
var ietīties smilgās , jūras zālēs ,
var visur vārtīties,
tikai nekad neaizmirst ,ka labajam ko meklē ir jānāk pa taisno no tevis paša jo nekur citur tas neglabājas, nevienā cilvēkā ko satiec bārā
nevienā rejošā sunī vai pazudušā kaķēnā ,tas viss ir tikai iekšā tavā elpā ,acīs , pirkstu galos ,visās maņās, kuras ir jāatver ,lai labais, ko meklē sāktu riņķot pāri smiltīm un asfaltam ,meklēdams kādu kuru noglāstīt ,
un nekad nedrīkst aizvērt sevi ciet, lai tas atrastu ceļu mājās ///

tas labais vienmēr nāk no paša, viss tas ,ko meklē, ir jau tevī iekšā \\\
tas labais nāk no paša ,
tas viss jau ir tevī iekšā ,
sabūvēts , milzīgas labestības konstrukcijas, sietas no smalkiem diedziņiem //

Link | Piepildi {1} | Add to Memories