#
21st. Jan, 2011 | 11:02 am
Londonā pamostoties, pirmais, ko dzirdu ir - klusums. Dūmakains klusums.
Link | Piepildi {2} | Add to Memories
#
21st. Jan, 2011 | 10:47 pm
music: Amiina - Ugla
Izvēlējos grūto ceļu, tagad sēžu un raudu. To tas arī nozīmē.
Neko vairāk vai mazāk. Jo man tiešām nav nekādas sassodītas nojausmas par to, kas notiks tālāk. Man nav baill. Bet man ir skumji. Pilnas acis ar skumjām. Katrā asarā ir nākotnes vīzija.
Dažās no tām, esmu ierāvusies savas personīgās kastes stūrī, jo dziļāk vairs nevar.
Neko vairāk vai mazāk. Jo man tiešām nav nekādas sassodītas nojausmas par to, kas notiks tālāk. Man nav baill. Bet man ir skumji. Pilnas acis ar skumjām. Katrā asarā ir nākotnes vīzija.
Dažās no tām, esmu ierāvusies savas personīgās kastes stūrī, jo dziļāk vairs nevar.