a.m.a-zone - June 28th, 2010

es beidzot jūtos tā, ka esmu tur, kur man jābūt.

Tikai traucē tas, ka atkal ir liekas informācijas pieplūde un prātā miskastē iemīdāmas domas. fcuku

Labi, es samelojos, neesmu savā vietā.

"Sveiks, vai Tev ir pagātne?"
"Jā."
"Tad, lūdzu, nenāc man klāt!"

Kā būtu ar opciju atstāt to tur, kur tai piedienas būt?
(būtu patīkami tam tiešām ticēt, tad neuztrauktos arī par to, ka citu acīs esmu naiva)

"Sveiks, vai Tev ir pagātne?"
"Jā."
"Vai Tu to nēsā līdzi?"
"Jā."
"Tad, lūdzu, nenāc man klāt!"

Ja šī diena būtu reāla persona, tad es tai teiktu "High Five!"

Spontānā ideja izpētīt veloceliņu līdz Jūrmalai, protams, ietvēra sevī to, ka neiedomājos paņemt galvas segu, saulesbrilles, uzlādēt mūzikas atskaņotāju, paņemt pietiekami daudz ūdens.
Un tas veloceliņš ir pavisam draņķis, kaut kur aptuveni līdz Imantai. Tas parādās un pēkšņi pazūd, tad iznāk ārā no kādas citas vietas, tad maina virzienu uz pretējo. Būšu ieguvusi normālu traktoristu(riteņbraucēju) iedegumu, yeah.
Un jūrā ūdens super silts, tā kā go go go to the seaside!
Un ausīs skanēja The Drums albums "The Drums" ,ikdienā ar tādu neaizrautos, bet šim braucienam desmitniekā!
Tagad gan labprātāk būtu atgriezusies nevis pilsētas dzīvoklī, bet gan lauku mājā ar smuku dārzu un garšīgām vakariņām galdā.

murr