Nu atkal Bez Tabu laikā tika pacelts jautājums par cilvēku uzvārdu latviskošanu. Vispār tas ir tāds divdomīgs jautājums, bet, liekas, ka taisnībai tomēr būtu jābūt tiem cilvēkiem, kam tie vārdi tādi ir. Galu galā nav īsti skaidrs, kāpēc valstij vispār būtu jājaucas šajā lietā, jo tam Migrācijas Pārvaldes kompim taču ir pilnīgi vienalga, kas viņam datu bāzē rakstīts, un kaut kādus divdesmit neraksturīgos uzvārdus jau var iemācīties izrunāt tajās instancēs, kam tas vajadzīgs. Īpaši aizkaitināja it kā slavenā valodnieka Jāņa Kušķa izteikumi, kas ieteica visiem pamācīties latviešu valodu utt., skaisti teikts, taču varbūt pašam Kušķa kungam būtu jāpamācās kaut kas par šo uzvārdu vēsturi un nozīmi. Žēl, ka viņam pašam tāds it kā latvisks uzvārds ielicies, jo ja tas nebūtu latvisks, mēs varētu viņam piedāvāt dažādus variantus uzvārdu maiņai - Kušķis, Plušķis, Mušķis, Sušķis, Klušķis utt. Liekas, ka viņš ir kārtējais bērnībā apspiestais latvis, kam visa bērnība pagājusi basām kājām ganot cūkas, jo tagad viņa varenība spiežas ārā pa visiem caurumiem.