|
Oct. 13th, 2009|08:16 pm |
Izlēmu veltīt atsevišķu postu filmai "Garden State".
Pirmo reizi redzēju vairāk nekā pirms trīs gadiem, viena no filmām, ko vienmēr atcerēšos. Jo ir lietas/cilvēki, kas mūs aizķer. Šodien man atsūtīja dziesmu no šīs filmas, Remy Zero - Fair. Un atkal jutu, ka kāda dvēseles stīga tiek aizskarta. Varbūt tas nebūtu nekas īpašs, ja vien tas negadītos reti; tās ir tās dziesmas, kuras klausoties Tu aizpeldi savā realitātē un tad attopies, ka, ak, jā, cilvēkiem taču skypā jāatbild. (Tas viss man lika aizdomāties par kvalitāti soundtrack'iem - galu galā tās ir sava veida izlasītes. :))
Visu cieņu Zach Braff. Laikam tikai pēc šīs filmas, kurai scenāriju pats uzrakstīja, bija arī producents un arī galvenais aktieris, spēju pa īstam novērtēt viņa neizmērojamos talantus - gan dažādās drāmās, kā arī visu iemīļotajos "Scrubs", kur humors ir vienkārši teicams.
Un tikmēr, lai cik neticami tas nebūtu visiem, kas mani pazīst,- es gaidu ziemu. Jau meklēju sev piemērotu cepurīti un gaidu sniegu (īstu). Lai var pikoties. Tā kā izpikojos vienā dienā pirms trīs gadiem, kad visas maliņas bija tieši tik slapjas un nosalušas, cik es pati - laimīga. |
|