| sentiments |
[Apr. 21st, 2010|11:23 pm] |
Ir tik jauki vienā dienā saņemt uzaicinājumus kaut kur doties no visvisvis!negaidītākajiem cilvēkiem. Un tad vairs nav nozīmes, cik mēnešus vai gadus neesat runājuši, bet... lai arī peintbolu es gluži spēlēt nebraukšu šonedēļ, bet vasara man būs piedzīvojumiem bagāta.
Un sentiments, sirdī krājas sentiments par tiem vecajiem, labajiem laikiem. Toreiz tas būtu bijis kas īpašs, citā dzīves posmā man būtu bijis vienalga, bet šobrīd ir tas laiks, kad es nevaru sagaidīt sirsnīgas un vienkāršas sarunas lauku sētā par vienkāršām un īstām lietām. Un dīvainus jokus.:D Vairs nebūs uztraukuma pilni, auksti ziemas rīti, būs miers. Šis ir īstais laiks. Un paklausīties, kas notiek ārzemēs, kas notiek Ziedoņa cienīgā domu virpulī. Nevaru sagaidīt sauli un bezrūpību, un smieklus, un rasojošus zāles stiebrus starp maniem basajiem kāju pirkstiem. Un satikt visus vecos labos, kas nekad nebija pietiekami "vecie labie", lai būtu vecie labie, bet tomēr manā skatījumā tādi vienmēr bija.
Kaut kas tajā visā mani ļoti aizķēra.
Bet tā būs tikai viena daļiņa vasaras. Es jūtu tuvojamies daudz ko vēl zīmīgāku. |
|
|