| |
[Dec. 18th, 2009|03:19 am] |
Vienmēr, kad es sagaidu kaut ko brīnišķīgu, tur nekas nesanāk. Laikam tāpēc, ka high expectations or whatever. Bet kurš to būtu gaidījis, ka labs, sens draugs ir pārvērsts par sunīti īsā pavadiņā, kopš viņam uzradusies draudzene (es gandrīz pateicu sieviete, bet tas laikam nebūtu īstais vārds), kurš to būtu gaidījis, ka balles vietā izrādījās diskotēka, kurš to būtu gaidījis, ka es vienu no vissvarīgākajiem cilvēkiem ievilkšu situācijā, ka šādā salā jāiet pāri tiltiem nakts vidū, un kurš to būtu gaidījis, ka mājupceļā vēl ietrieksimies citā mašīnā un tad aizlaidīsimies no notikuma vietas? Šādas lietas neparedz, protams. Mēs visi vienmēr dodamies ar cerību pilnām sirdīm jaukiem notikumiem pretī. Protams, šis vakars ir piliens jūrā no visas manas dzīves, bet es laikam pārāk augsti vērtēju savu laiku, lai būtu totally indifferent about this.
Well... at least I looked great through all of this ^^
p.s. šis ir THE iemesls, kāpēc man patīk palikt mājās. Kāpēc man patīk uzturēties nelielās ļaužu masās un THE reason, kāpēc esmu izvēlīga uz to, kādi cilvēki būs man apkārt un kas būs mani draugi. Galvenais iemesls, kāpēc esmu laimīga, kad intuitīvi daru, ko vēlos, nevis to, kas laikam būs forši. |
|
|