| FINALLY |
[Nov. 18th, 2009|11:26 pm] |
Šodien oficiāli beidzās mans 3.5 gadus ilgušais IB maratons. Beidzot. (Beidzotbeidzotbeidzotbeidzot!)
Nosvinēju, netīšām aizmiegot un noguļot citas foršas nodarbes. :D (Man Tevi jāapbēdina, Sanit, nepildīju savus pienākumus :D )
Un mirklī, kad, šķiet, būtu varējusi atvilkt elpu un, nez, nedarīt neko(?), izrādās, mans kalendārs ir pilns līdz... well, vēl kādu ilgu laiciņu. Cilvēks ir dīvaina būtne, jo tad, kad skrienam kā kāmīši ritenī, ikdienas steigas pārņemti, ilgojamies pēc apstājas, bet dīkstāve ir vēl jo nomācošāka, bet es tik un tā vēlētos mazliet, mazliet atpūtas. Like in the old days, I would read some book (man pa labai rokai ir jauks grāmatplaukts ar daudz neizzinātas literatūras!) and just have a nice time... Aaah, pārāk jaukas un pārāk senas atmiņas...
Tā vietā man jāpilda mans pilsoņa pienākums un jāapciemo visi tuvinieki beidzot, jāatrādas, ka esmu dzīva, jāizdara visi iekavēti LU darbi, jādodas uz visām apsolītajām tikšanām un pa vidam vēl, protams, jāpārbauda Ikšķiles advancēti ūberkrutā izklaide - masāžas salons :D Un, jā, Ikšķile kļūst krutāka ar katru dienu, ar katru dienu! Beidzot Latvijas uzņēmumi sapratuši, kur var pelnīt, ja ne vietā, kur dzīvo visi Rīgā strādājošie (jeb visi bezdarbnieki no Rīgas :D ).
Anyways, es dodos turpināt svinēt ar mazliet matemātikas :D
p.s. La vie est tres magnifique! Je suis amoureuse mais... je ne sais pas ce que j'aime (wasntme) :D |
|
|