| |
[Sep. 27th, 2009|12:38 pm] |
Šodien man nākas uzklausīt bēdu stāstus no aizbraucējiem, kuriem nav nokārtotas attiecības ar palicējiem tā, lai justos apmierināti. Well, vismaz tādā ziņā man toč ir paveicies, jo, šķiet, viss ir nokārtots, sakārtots. Grāmata ir kārtīgi izšķirstīta, saburzītās lapas iztaisnotas, un es varu rūpīgi aizvērt tās vāku un justies mierīga.
Bet patiesībā lielākais challenge šajās dienās ir pārciest ne tikai galvassāpes, bet arīdzan sāpošo kaklu (atkal angīna?), temperatūru, iesnas un paspēt uzrakstīt ekonomiku (lasi: Ķīnas, Japānas, D-Korejas ekonomiskās situācijas pāāmatīga izpēte UN visas informācijas brīnišķīga, koncentrēta pasniegšana), pabeigt matemātiku. Lai viss notiktu veiksmīgu, esmu ķērusies pie tējām, Citrosept, Decatylen, propolisas un daudz vitamīniem, un vakaros iedzeru, lai spētu pavilkt ilgāk, Coldrex. Secināju, ka man iepatikās dzert zāles :D
Un šodien Ikšķilē valda jautrība. Notiek centrā kaut kāds tirdziņš, cilvēki ielās mudž, kas ir nepierasti mūsu mazajai pilsētiņai. Jācer, ka mammai šodien ies veiksmīgi - viņa nesen uzgleznoja vienkārši ideālideālideālas kailas sievietes, tagad jācer tikai uz cilvēku purchasing power. |
|
|
| elvis presley - blue suede shoes |
[Sep. 27th, 2009|04:53 pm] |
Tas ir emocionāli smagi izpētīt veco kurpju plauktus. Atmiņā ataust mīļākie ever ever ziemas zābaki, kuriem liktenīgajā 14. februārī salauzu papēdi tā, ka salabot nebija iespējams. Visbrīnišķīgākā krāsa, visideālākā siltā iekšiņa, modelis tāds, kādu nekad neesmu redzējusi... es viņus tiešām mīlēju. Tie bija zābaki ar Attieksmi un Stilu. (Mani pašreizējie ļoti daudz neatpaliek, bet pietrūkst mazliet oriģinalitātes.)
Tad vēl atradu jaukas botiņas, kuras varēs salabot un iespējams noderēs klinšu kāpšanas pasākumiem. Mazas, jaukas, pieguļ manai pēdai ideāli. Perfect fit. Atceros, kā mēs sastapāmies kādā jaukā vasaras dienā...
Un, jā, sievietes un kurpes. Tas, ka man sariešas asaras acīs, pierāda, ka, atrodot īsto, Tu saproti, ka tā ir mīlestība uz mūžu. Kaut gan - to, ka tā ir mīlestība uz mūžu, mēs saprotam, kad teju teju vai ir jau pazaudēts. |
|
|