| |
[Aug. 5th, 2009|10:44 pm] |
|
Tas bija brīnišķīgi pirmo reizi mūžā kāpt pa klinšu sienu!
Un tur pat netraucēja bailes no augstuma. Lai arī zināju, ka tas prasa fizisku piepūli, nekad nebiju gaidījusi, ka tas būs tik grūti, īpaši roku pirkstiem. Bet, lai arī ar trīcošiem pirkstiem un pēdām, kas teju teju jau slīd nost no nelielā izciļņa, I was feeling SO excited! Gandarījums pārņem par tiem nedaudzajiem, bet tomēr paveiktajiem metriem.
Tagad gribēsies regulāru treniņu..., ha, Lomonosova iela 1 mani vēl sagaidīs! Un vēl derētu nopirkt plaukstu vingrinātājus, ko, sēžot pie datora, braucot vilcienā, varētu pielietot. Šādi varbūt es varētu, metaforās runājot, iekarot jaunas augstienes? :) |
|
|