|
Dec. 6th, 2009|02:34 pm |
Kopš 5dienas, kad izvērtās ļoti interesanta diskusija Vadības teorijā ar pasniedzēju par stipruma trūkumu Latvijas vīriešos, esmu aizdomājusies par vairākām tēmām. Mūsu superīgā pasniedzēja atzinās, ka arī viņas dēls nevēlas mācīties, nevēlas strādāt un tikai visu dienu spēlē pokeru un futbolu. Un tas nav vienīgais tāds, ar ko nākas sastapties, - diemžēl mans pašas brālis nav labāks. Pasniedzējas ideja bija par obligāto dienestu, kurā vīrietim liek daudz strādāt, sagatavo fiziski, liek darboties pēc režīma un dzīvot trūcīgos apstākļos. Citādāk pārāk daudz indivīdus nākas pamanīt apkārt, kuri nevēlas uzņemties savus vīriešu pienākumus. Protams, vai šis ir pareizais risinājums, ir jautājums, kas ir atvērts diskusijai, bet pasniedzēja tiešām apgalvoja, ka darījusi visu savos spēkos un ka smagi apzināties, ka esi izaudzinājusi šāda tipa vīrieti. Un, kad bijām izanalizējuši vairākus plusus un mīnusus šādam risinājumam, aizdomājāmies par to, vai pašas sievietes gadījumā neuzņemās pārāk daudz un pašas neizraisa šādu situāciju...
Arīdzan ir tāda lieta kā manieres. Tas ir diezgan skumji, ja sievietei ir jāsaprot, ka viņai mēteli palīdz uzvilkt tikai viņas tētis, bet ne vienaudži. Protams, ir arī jautājums par to, vai mūsdienās pašām sievietēm ir pietiekami daudz elengances, manieres un vai gadījumā runas stils jau nav ļoti degradējies.
Šajās dienās, šķiet, tas vairs nav pašsaprotami, ka vīrieši atver durvis un palīdz ar visu iespējamo, - tieši tāpēc katru reizi, kad man kāds atver durvis (un, paldies Dievam, tas gadās bieži), es no visas sirds to novērtēju. Tas laikam ir ļoti jauki, bet es vēlētos, lai kādreiz manieres būtu visiem un visur.
Mana nākamā gada apņemšanās būs runāt tik tīrā latviešu valodā, kādā es rakstu savus literāros darbus. :) |
|