|
Nov. 10th, 2009|05:41 pm |
Kad analizēju literatūru, mani nepamet sajūta, ka es nozogu maģiskumu darbam. Es izķidāju, sadalu pa gabaliņam, novērtēju un tad mēģinu salikt atpakaļ kopā. Un tad viss ir tik izanalizēts, ka zūd oriģinālā Sajūta.
Uzskatu, ka literatūru varētu iedalīt divās daļās: tā literatūra, kas ir tik augstvērtīga, ka paredzēta _tikai_ lasīšanai, un tā, kuru atļauts, tas ir, kuru liek analizēt lasītājiem.
On the other hand...literatūras analīze ir lieliska iespēja izteikt Sajūtu (izmantojot nepieciešamos terminus, bet to var pieciest :) ) |
|