rururuu

October 24th, 2010

01:16 pm

it kā negribas neko nožēlot, bet Kinoprovokāciju nakti es tomēr mazdrusciņ nožēloju gan.
 jo šīrīta pašsajūtu, kas aizdomīgi tiecas saukties vārdā, kuram normāli vajadzētu asociēties ar brūno un smirdīgo, neatsver kinobaudas pārpalikumi - nu, varbūt tāpēc, ka to vienkārši nav. pēdējais gabals ar nosaukumu 'Istaba Romā' ar savu fantastisko tizlumu aizslaucīja visu, ko bija panākusi Ça commence par la fin. Kaut arī tas Romas brīnums likās pamatīga ironija (es tiešām ceru, ka neviens to gabalu nevienā brīdī nebija domājis nopietni!), viņai tādā gadījumā tomēr smagi trūka tā virtuozitātes līmeņa, kas ironiju kino padara par ironiju.
 no otras puses, tas vismaz ir vēl viens arguments pret kāda jaunieša kinouzskatiem - "viss, tikai ne Holivuda". tas nu gan, es neesmu nekāda Holivudas ražojumu advokāte, bet mani kategoriski tracina šitie kategoriskie spriedumi. 

 man tak pēdējo stundu vārtoties gultā vairs nekas cits kā pliki dibeni un krievu jaunkundzes tizlās sejas izteiksmes sapņos nerādījās! 
nemaz nerunājot par amora bultu, aaaa 

UPD: Nu nē, es tiešām pieprasu balto karogu! Tikko izlasīju, kas vispār rakstīts Baltijas pērles mājaslapā šīs filmas aprakstā:"(..)Hulio Medems turpina savos kinodarbos seksuālo dziņu un dvēseļu savienību studijas. Šoreiz fokusā izvēlētas divas sievietes. Filma veidota kā Matiasa Bizē stāsta „Gultā” kino adaptācija."
 Bet iekš TVNET šī filma ir viena no 5, kurām viņi iesaka pievērst īpašu uzmanību. 
 Tad nu tur teksts ir šāds: 

Spāņu režisora Hulio Medema šā gada filma "Habitacion en Roma" jeb "Istaba Romā" (angliskais nosaukums – "Room in Rome") gan sagādā nelielu vilšanos, ja esi sekojis Medema daiļradei jau agrāk. Salīdzinot ar lielāko daļu viņa iepriekšējo darbu, "Istaba Romā" atstāj saturiski pārāk banāla (nu neesi tik maigs) un emocionāli pasekla (un kur nu vēl ja tam klāt ir arī slikts aktierdarbs!!) darba iespaidu, taču tajā netrūkst Medemam raksturīgās skaista, netipiska kadrējuma mīlestības (te nu gan piekrītu, kadrējums bija labs), kā arī gana daudz erotikas. Pēdējās šoreiz ir pat īpaši daudz (GANA DAUDZ EROTIKAS? tas jau robežojās ar parodiju par lesbian porno). Turklāt runa ir par sieviešu kailumu (un maz ko citu), taču stiprā dzimuma pārstāvjiem nevajadzētu sapriecāties pāragri, jo šoreiz Medems centies ielīst sieviešu psiholoģijā līdz kaulam (akdievs, lūdzu, lūdzu nokaunies par šo rindu!), .

Attiecīgi "Istaba Romā" brīžiem atgādina "Seksu un lielpilsētu" tikai ar vismaz kaut cik darboties spējīgām smadzenēm personāžu galvās un krietni intīmāku sajūtu līmeni.

Filma veidota kā Matiasa Bizē stāsta "Gultā" kino adaptācija un vēsta par divām jaunām, izskatīgām dažādu tautību (spāniete un krieviete) sievietēm, kuras atbraukušas uz Romu, tur iepazinušās un pēc vakara uzdzīves nonāk visnotaļ intīmā divvientulībā ar senās vēstures klātesamību (vēsture tur bija patiešām stipri izvārdzis mēģinājums piešķirt tam miesas apdziedājumam kaut kādu formiņu) piesātinātā viesnīcas istabā. Megajautājums Medema stilā – kur un kā ierastajā dzīves ritējumā un pienākumu gūzmā atrast vietu pēkšņi uzvirmojušai kaislei?

Filmas granāta ir vannā tēmēta Amora bulta (jā, vispār spridzināja gan. es balsī par to smējos)

Un kas tā bija par absolūti bezjēdzīgu izņirgāšanos par to viesnīcas darbinieka tēlu? Viens no mēģinājumiem iedziļināties sievietes psiholoģijā? WTF?

Un kā ar mūziku, kas ir patiešām dažviet ir pilnīgā bezsakarā un ar pavisam sižetam neatbilstošu raksturu?

Bet, jāteic, kaut ko jau Medema kungs būs panācis, ja jau es te ņemos. Tad nu apsveicu. Te nu laikam es sakasīju pati savu kategorisko spriedumiņu. Jauki. 

Powered by Sviesta Ciba