Smēķēt vairs nav ierasts, vismaz ne publiski, es un Stass esam kā divi sačervelējušies bruņurupuči no aizgājuša laika, mēs nekaunamies no tā, ka smēķējam.
Vakar viesojoties pie Marinas un Igora es smēķēju cigarillu uz terases, un vēroju viesus aiz stikla, kad Stass iznāca skumji uz terases, viņš neko neteica, tikai izlikās, ka viņš mani iemūžina kādā no saviem atmiņu failiem.
Tā mēs smēķējām klusējot un bēgot no viesiem.
Es paskatījos uz viņu un viņš likās tik skumjš, ka piegāju pie viņa apskāvu un noskūpstīju uz vaiga.
Es drīz braukšu prom no Maskavas un Stasa, līdz viņi abi mani sauks atpakaļ.
Vakar viesojoties pie Marinas un Igora es smēķēju cigarillu uz terases, un vēroju viesus aiz stikla, kad Stass iznāca skumji uz terases, viņš neko neteica, tikai izlikās, ka viņš mani iemūžina kādā no saviem atmiņu failiem.
Tā mēs smēķējām klusējot un bēgot no viesiem.
Es paskatījos uz viņu un viņš likās tik skumjš, ka piegāju pie viņa apskāvu un noskūpstīju uz vaiga.
Es drīz braukšu prom no Maskavas un Stasa, līdz viņi abi mani sauks atpakaļ.