Klusums ir visur, un ir tik labi, tas liekas tik viegli, bet tas viss ir mānīgi, es Stasam neesmu pateikusi ne vārda jau nedēļu. Viņš nav mājās jau nedēļu, un es viņu arī nemeklēju. Mēs apmeklējam vienus un tos pašus pasākumus atsevišķi, es necenšos ar viņu runāt, viņš tikai pieliec galvu, kad es nejauši viņu ieraugu brīdī, kad viņš skatās uz mani, ja viņam būtu cepure, viņš tai visticamāk viegli pieskartos pie atloka. |