Helena pie manis ieradās kā dusmīga ragana, vai meitene ar ko es sēdēju vienā solā, viņa kaut kur bija dabūjusi mana dzīvokļa atslēgas, viņa pamodināja mani un lika ēst, es tikai skatījos uz viņu. Tā vairākas dienas pēc kārtas. Es gulētu arī tagad, ja Stass nebūtu ieradies un izmetis visas manas tabletes podā, visas līdz pēdējai pat x. Visas. Viņš noprasīja, ko es no sevis iedomājoties, ka domājot, ka man vienīgajai sāp. Esot jādzīvo tālāk, tā vajagot.
Ķīna ir vieta, kur var pazust, bezgalīgi pārbraucieni no rūpnīcas uz rūpnīcu, te nav nekā, es nezinu, ko es te daru, es pavadu Stasu viņa darba braucienā pirmo reizi, tas viss ir diezgan nekā, visu laiku darījumi un rūpnīcas un runas par tām, es skatos ārā pa logu un neko neredzu un arī neko nedzirdu, man galvā nav nevienas domas. Visu laiku ir nakts.
Ķīna ir vieta, kur var pazust, bezgalīgi pārbraucieni no rūpnīcas uz rūpnīcu, te nav nekā, es nezinu, ko es te daru, es pavadu Stasu viņa darba braucienā pirmo reizi, tas viss ir diezgan nekā, visu laiku darījumi un rūpnīcas un runas par tām, es skatos ārā pa logu un neko neredzu un arī neko nedzirdu, man galvā nav nevienas domas. Visu laiku ir nakts.