Tā sajūta bija te, pēkšņi nebrīdinot, it kā es to būtu ieelpojusi kā kokaīnu. Es aizgāju uz vannas istabu reklāmas pauzē, un iegriezu vecajos griezumos, kas nepazudīs vairs nekad, un tas viss tikai tāpēc, ka es sajutos netīra, kā pēdējā pasaules niecība un ļoti, ļoti nelaimīga un nevienam nevajadzīga. Es sēdēju uz grīdas un blenzu sienā un ļāvu asinīm aiztecāt līdz mazliet pāri nākošajai reklāmas pauzei, un tad man palika bail, un man sagribējās mazliet piedzīvot augšāmcelšanos. Es izsaucu taksi un aizbraucu uz slimnīcu, viņiem noteikti ir fails par mani, viņi taisās atrast man psihiatru, ir jābūt brīdim, kad viņi to izdarīs, un es nezinu, kas būs tad.