Stas, nerīkosim skandālus, traģēijas un scēnas. Ja es katru reizi uztvertu sāpīgi tavas aizkavēšanās darbā, ja es pārdzīvotu par to, kā tavas piegulētājas sačukstas tev un arī man aiz muguras, tu mani sen būtu aizsūtījis atpūsties. Kas par to, ka es turpināju svinēt sestdienu līdz šodienas pusdienlaikam, un bez tevis. Man bija labi, par mani rūpējās un man negribējās atgriezties uz jahtas, kur mani pirmo reizi visa šā mēneša laikā gaidīji tu, un beidzot pateici kaut ko, kas bija domāts tieši man. Tu nevarot savaldīt savu sievu, Igors par tevi esot smējies, un Saša esot izteicis piezīmes. Zini, tā kā puikas sākumskolā. Varēji pateikt, ka tava sieva nav mauka, kas nemāk uzvesties, un basta. Tie tavi draugi... |
Tas bija brutāli. Stass ienāca guļamistabā, kad es biju iznākusi no dušas, tad viņš ienāca manī un aptuveni pēc 6 minūtēm viņš bija mani izdrāzis, iezīmējis savu teritoriju un pametis istabu. |
Es šorīt izgāju uz klāja, apsēdos, lai izsmēķētu rīta cigareti, sniedzos pēc kafijas kannas, lai ielietu sev kafiju, kad Stass man iedeva kafijas krūzi un uguni manai rīta cigaretei. Es sēdēju un skatījos ūdenī, un sapratu, ka es viņu nekad tā īsti neesmu mīlējusi. Stass mani gribēja apprecēt, un viņš apprecēja. Es viņu nemīlu, bet viņš zina, kurš modes dižgars mani spēj iepriecināt - Oscar De La Renta. Viņš aizveda mani uz manu disnejlendu, uz De La Renta veikalu, es dabūju visu uz ko paskatījos, arī atvainošanos, bet vai es viņam piedodu... Ir grūti teikt nē starp tik daudzām skaistām lietām. |