rums_

Es pēc aptuveni piecām stundām ielidošu Rīgas lidostā. Neizgulējusies, nogurusi un nebijusi Latvijā vairāk kā piecus gadus.
Stass ar saviem draugiem un biznesa partneriem ir nopirkuši biļetes festivālam un izīrējuši viesnīcas stāvu, kā man ziņo mans vīrs. Atvaļinājums tiekot sākts vecajās labajās tradīcijās, kā toreiz padomju laikos - v Pribaltike.
Mani no rīta sagaidīšot šoferis ar mašīnu.

Es ieradīšos ar gaumīgu nokavēšano, jo es esmu jau mazliet piedzērusies, es sāku dzert šampanieti līdz ar pašu pamošanos, lai tiktu līdzi visiem pārējiem, kas lāpīja pohas. Kafiju mūsu stāvā (starpcitu 14) nepasniedz.
Rīga izskatās skaisti, cik es redzēju braucot no lidostas uz viesnīcu un no sava balkona.
Marina man tūlīt palīdzēs uzkrāsot acis un nogrimēt seju un mēs brauksim pie saviem vīriem, lai pievilktu pavadiņas, vismaz Marina. Man ļoti gribēros teikt es arī, bet tas kādam citam gadījumam.