Mans mīļais, es tev sūtu pastkartes no viesnīcām, kur es nakšņoju, ne jau tāpēc, lai tu zini, kur es esmu, bet tāpēc, lai tev būtu tā pati sajūta, kas man un lai arī tu zinātu manus jaunos atklājumus par dzīvi. Es gribu, lai tu esi man tuvs, tu esi mana putu cepurīte uz kafijas San Marko laukumā. Atgriežotie mājās, es varu iepazīt to meiteni ar ko manam vīram ir slepens romāns, jo mīlestības pastkartes ir gultā un pie tās, virtuvē uz galda, dzīvojamā istabā, vannas istabā uz spoguļa. |