Ēdamistaba ir liela, tās vidu ir milzīgs galds, pie kura katru rītu brokasto viens cilvēks – es. Kādreiz tā ir bijusi halle, tagad tur ir ēdamistaba.
Ēdot man patīk lasīt avīzi, nekas ievērības cienīgs nekad nenotiek. Man pat nav par ko rakstīt, bet man ir jāraksta, lai nesajuktu prātā.
Mana istaba ir ļoti meitenīga, tur ir spoguļgaldiņš, gulta ar baldahīnu, vecs skapis, dīvāns, kas ir ļoti ērts, pie tā ir zems galdiņš, uz kura vienmēr stāv konfekšu trauks, bet es tur atstutēju pēdas, kad skatos filmas. Vannas istabā ir milzīgs spogulis, vanna un mīksts paklājs.
Muižā bez manis ir vēl pieci cilvēki. Vīrietis, kas ir dārznieks un šoferis, saimniecības vadītāja, divas meitenes, kas tīra māju, un pavāre. Tas arī viss, bet šie cilvēki vadās pēc principa, ka man viņi nav nedz jādzird, nedz jāredz. Tāpēc es vienmēr sabīstos, kad viņus ieraugu, tas ir it kā viņi man piezagtos klusītēm un gribētu sabiedēt.
Ēdot man patīk lasīt avīzi, nekas ievērības cienīgs nekad nenotiek. Man pat nav par ko rakstīt, bet man ir jāraksta, lai nesajuktu prātā.
Mana istaba ir ļoti meitenīga, tur ir spoguļgaldiņš, gulta ar baldahīnu, vecs skapis, dīvāns, kas ir ļoti ērts, pie tā ir zems galdiņš, uz kura vienmēr stāv konfekšu trauks, bet es tur atstutēju pēdas, kad skatos filmas. Vannas istabā ir milzīgs spogulis, vanna un mīksts paklājs.
Muižā bez manis ir vēl pieci cilvēki. Vīrietis, kas ir dārznieks un šoferis, saimniecības vadītāja, divas meitenes, kas tīra māju, un pavāre. Tas arī viss, bet šie cilvēki vadās pēc principa, ka man viņi nav nedz jādzird, nedz jāredz. Tāpēc es vienmēr sabīstos, kad viņus ieraugu, tas ir it kā viņi man piezagtos klusītēm un gribētu sabiedēt.