Te nu es esmu, atkal muižā. Nekas neliecina par mežonīgo ballīti, kas te norisinājās kādā Sv. Patrika dienas nedēļas nogalē. Šķiet, ka šīs telpas nav neviens apdzīvojis kopš karalienes Elizabetes laikiem. Ārsts man pateica, ka man ir jāatpūšas, jo es esot tuvu nervu sabrukumam. Es ļoti negribēju braukt šurp, bet mana aģente mani pārliecināja. Viņa esot noskaidrojusi, ka S ar grupu atpūšas Karību salās, viņam nekas neesot iebilstams pret manu uzturēšanos muižā. Šeit līst divas reizes dienā, kas ļauj man iemigt divas reizes dienā. Es eju staigāt pa muižu un apkārtni, skatos filmas un esmu viena pati, šeit ir gluži kā uz citas planētas, jo es ne vārda nesaprotu, ko man saka kalpotāji, viņiem ir pārāk stiprs akcents. Es atstāju zīmītes. Rīt būs jauna diena. Helena ir kaut kur Itālijā, viņa strādā, un viņai nav iespējams izrauties. |