Helena man piezvanīja, viņa bija galīgi sašņaukusies. Es atceros to, kā tas bija, man patika un man varētu patikt arī tagad.
Viņai esot man kaut kas jāpasaka, dzīve esot gara, man tā esot jādzīvo, es nekad nezināšu, kas notiks tālāk, tāpēc man ir jādzīvo šodienai, ir jābūt laimīgai šodien.
Viņa lūdzās, lai es viņu nesarūgtinu, tad viņa sāka raudāt un teikt, ka es esmu pelnījusi laimi. Es to esot pelnījusi visvairāk no visiem. Viņa nolika klausuli.
Es zinu kā tas ir, kad tu pēkšņi kaut ko saproti, viss ko redzi ir skaistāks, īpašāks - it kā to redzētu pirmo reizi.
Viņai esot man kaut kas jāpasaka, dzīve esot gara, man tā esot jādzīvo, es nekad nezināšu, kas notiks tālāk, tāpēc man ir jādzīvo šodienai, ir jābūt laimīgai šodien.
Viņa lūdzās, lai es viņu nesarūgtinu, tad viņa sāka raudāt un teikt, ka es esmu pelnījusi laimi. Es to esot pelnījusi visvairāk no visiem. Viņa nolika klausuli.
Es zinu kā tas ir, kad tu pēkšņi kaut ko saproti, viss ko redzi ir skaistāks, īpašāks - it kā to redzētu pirmo reizi.