rums_

Viņš ieradās manā mazajā visumā un aizgāja. Viņu sauc Christian, un viņš satricināju manu planētu, lika maniem ceļiem ļimt un limonādes burbuļiem rosīties manā pakrūtē.
Es aizdomājos par viņu, tad es nokaunos, jo man taču bija S, lai gan es taču pati, sitot kāju pie zemes, apgalvoju, ka mana un S nodaļa ir beigusies.
Mums bija intensīva, ja to tā var saukt, nedēļas nogale un pirmdiena, un mazliet otrdienas.
Es viņu satiku Helenas vasaras mājā. Man iesākumā viņš nepatika, mana pirmā doma bija par to, ka viņš ir prasts un neaptēsts. Es necentos īpaši ar viņu komunicēt, es vispār turējos no visiem atstatus, es gribēju būt viena. Kādā brīdī kaut kas atgadījās, es nezinu kas, bet tas atgadījās.
Mēs sākām runāties, flirtēt un jāatzīst arī mazliet zaudējām realitātes sajūtu no viņa dievīgajiem mohito.
Viņš čukstēja man ausī lietas, kuras man sen neviens nebija teicis. Viņš gribot mani lutināt un darīt priecīgu. To viņš teica pirmdienas vakarā. Es sapratu to, ka es esmu laimīga, jo kāds man ir teicis šīs lietas. Izrādās tas ir viss ko es gribu, man vajag, lai mani palutina.
Es nezinu, kad es viņu satikšu, jo man ir saplānoti darbi līdz septembra vidum, viņam esot saspringts grafiks.