Es nelepojos ar to, ka es sev iegriezu rokā, jo tas bija solis atpakaļ. Tagad es zinu, ka es jūtos par to neizsakām vainīga un graizīšana man vairs nedod tās sajūtas, kuras es ieguvu agrāk. Vairs nav tas vieglums un īslaicīgā laime. Ir tikai pretīgums un vainas sajūta.
Es varu sev uzsist uz pleca par to, ka es biju tā, kas ieradās studijā laikā. Es izskatījos labi un biju gatav strādāt par visiem 100% un vairāk. Kas to būtu domājis, ka tās meitenes ir bezmaz pirmo reizi prom no vecākiem. Viņas nebija spējīgas piecelties. Man ir bijis tā, ka mani modina, lejot aukstu ūdeni virsū un sitot pa seju, bet viņām neviens te nebija, kas to darītu viņām, tāpēc no viesnīcas zvaniem nav jēgas, ja dzeršana ir beigusie stundu pirms pamošanās.
Man piedāvāja aizstāt divas no meitenēm, jo viņas tomēr neesot piemērotas šai kampaņai.
Es varu sev uzsist uz pleca par to, ka es biju tā, kas ieradās studijā laikā. Es izskatījos labi un biju gatav strādāt par visiem 100% un vairāk. Kas to būtu domājis, ka tās meitenes ir bezmaz pirmo reizi prom no vecākiem. Viņas nebija spējīgas piecelties. Man ir bijis tā, ka mani modina, lejot aukstu ūdeni virsū un sitot pa seju, bet viņām neviens te nebija, kas to darītu viņām, tāpēc no viesnīcas zvaniem nav jēgas, ja dzeršana ir beigusie stundu pirms pamošanās.
Man piedāvāja aizstāt divas no meitenēm, jo viņas tomēr neesot piemērotas šai kampaņai.