Es esmu Maskavā. Manā pilsētā. Vakar bija bēres. Bija ļoti skaisti. Neizbēgami nācās satikt ģimeni. Mūsu vietas bija vienuviet pie bēru mielasta galda. Es biju savaldīga, jo tas bija Jekaterinas Ivanovnas bēru mielasts. Citos apstākļos es būtu pateikusi visu, ko es domāju par tēva komentāriem par manu dzīvi, un to būtu dzirdējuši visi. Māte centās visus samierināt, citās reizēs viņa būtu pievienojusies tēvam. Ņikita klusēja un dzēra. Es paliku tikai uz oficiālo daļu, pēc tam es devos prom, es gluži vienkārši to vairs nevarēju izturēt. Man piedāvāja apmesties viesu mājā. Es neesmu spējīga pieņemt šādus ielūgumus, tāpēc es apmetos viesnīcas pašā pēdējā stāvā. Ņikita ieradās pie manis vakar vēlu vakarā un sarunāja muļķības, viņš mani apvainoja ģimenes reputācijas graušanā. Šorīt saņēmu pusdienu ielūgumu no mātes, kuru es noraidīju. |