Es biju atkal Somijā, Lars bija pie manis Londonā, mēs esam kā brālis un māsa. Viņš ir brālis kāds mans brālis nekad nebūs. Lars nedusmojas, ja es pīpēju zāli, viņš noglāsta man galvu un paņem pats arī uzpīpēt, mans brālis man iesistu pa seju, jo es pīpēju, viņš ir pieradis pie tā ka es dzeru vīnu, bet ne tekilu, viņa sirds salūstu, ja viņš redzētu mani izvemjam ēdienu un viņš man atkal iesistu, Lars tikai noglāsta man galvu un palīdz nomazgāt man seju. Lars ir izvēlējies pareizo tehniku, jo viņš ir blakus un nenovēršās, lai ko es arī darītu.