| |
[7. Aug 2008|17:15] |
es sāku apšaubīt, vai kāzas tik tiešām ir skaisti svētki.
pārāk sarežģīti. |
|
|
| k |
[7. Aug 2008|22:56] |
viņas kāzas man ir izvērtušās kā virkne smagu darba dienu.
lielās dienas rītā zili riņķi zem acīm, aizsmacis kakls un elpa viegli smaržo pēc rīta kafijas.
gulētas 3, 5 stundas.
vispārējs haoss. panika.
pat Jurīša optimisms šorīt bija kaut kur citur. tikai ne telpā kur viņš pvadīja rītu.
mamma, visu nakti cepusi kūkas, šorīt simtiem reižu pārcilā galvā vēl nepadarītos sīkumus, klusiņām pie sevis murmina.
(un es saprotu, ka gribu, lai manas kāzas viņai būtu svētki. ne kā šoreiz.)
Tā, dāmas manas dārgās. Tas ieskatam. paldies par uzmanību.
dodos. |
|
|