Ruta Falkenšteina

dāvids dodas skaidrot attiecības. paņēmis līdzi draugus viņš ierodas kopmītnē pie sava nelabvēļa, lai kopīgi viņu izvarotu.
– es esmu perverss, – dāvids paskaidro.
– izdrāz mani, – saka ruta un ļaujas straujiem, nevaldāmiem un dzīvnieciski brutāliem kaisles viļņiem.

dāvids naktī atved viešņas, divas bērnības draudzenes – katrīnu un leonoru. ierodas katrīnas draugs un greizsirdības lēkmē piekauj katrīnu. katrīna raudādama pieiet pie loga, un viņai uz galvas uzkrīt žalūzijas. ruta visu nakti guļ, un nedzird ne nieka.

rutai paģiras. pēc ilgstoša orālā seksa sūrst lūpas. lielāko dienas daļu viņa pavadījusi gultā un ar skaudību noskatījusies, kā dāvids kopj dzīvokli. dāvids ierosina uz sienas uzlīmēt plakātu, uz kura attēlots vīrietis, kurš pie kādas melnādainas sievietes deniņiem pielicis pistoli. – Manā dzīvē jau tā ir pārāk daudz vardarbības, – ruta iebilst.