| Nr. 10 - alkohols un kauns |
[Feb. 4th, 2006|01:14 pm] |
Vakar diktām piedzēros, saraudājos publiskā vietā un uzrakstīju bijušajam vīrietim briesmīgi raudulīgu īsziņu, kurai apmēram 1/2 minūti vēlāk sekoja atvainošanas īsziņa un skaidrojums, ka pie visa ir vainīgs šņabis, kas man uz brīsniņu lika domāt, ka man viņa atkal trūkst.
Liels gan ir mans atvieglojums, jo atskaites par nosūtītajām īsziņām vēl neesmu saņēmusi, kas varētu nozīmēt tik to, ka viņš ir nomainījis telefona numuru, jo darba dēļ viņam vienmēr jābūt pieejamam, tālab iespēja, ka telefons varētu būt izslēgts, līdzinās nullei. Vēl lielāks par atvieglojumu gan ir tas kauns, ar ko es kopš vakarnakts sabrukšanas vientulības priekšā klusība mokos.
Ak, cik gan sasodīti vientuļa var justies sieviete. |
|
|