traceless visit

fox: everybody left a trace
fox: you know
fox: cyril left hair on the terrace
fox: niki left bandages all over the place
fox: eva left dogpoo piles
fox: but i have not found a trace of you


vispār jau, ja atkāpjas no tā, ka bija ļoti lieliski redzēt visus šos cilvēciņus (un redzēt viņus vienkopus), tas bija arī ļoti mokoši, jo, you know, sociāli apstākļi (un kur nu vēl tik intensīvos formātos) vienmēr uzsit papildus self-despising un it's-not-like-i-can-contribute-to-their-quality-of-time
kas arī ir okēj
būtībā jau es braucu turp zinot, ka tā būs. paredzot šādas reakcijas vienmēr vieglāk koupot ar tām. piemetot vēl klāt skriešanu, paliek pat tā teju ciešami. bet nu again, ja negaida full-time-happy-fun, tad jau jebkas ir pietiekams.

ja man tik ļoti nepatiktu cilvēku sabiedrība, man daudz optimālāks variants šķistu kļūt pavisam hermitīgai.