kā ceturtdienas pēcpusdienā iekāpu pidžamā, tā tikai tagad esmu nepidžamiskos apģērba gabalos ietērpusies. nodušojos, saposos. uztaisīju zaļumu smūtiju un oolong tēju. iededzu sveci. jāsaņemās, jāsaņemās, jāsaņemās. tagad man būs studydate with myself. vakardiena bija tik ļoti stagnācija. lielāko dienas daļu nosēdēju kā tāda sēne.

es nezinu, kāpēc es pēdējos divus gadus dzīvoju ar totāli delusional sajūtu, ka i can do this, jo ilgtermiņos viss līdz šim taču liecina par pretējo
daždien man ļoti sāk šķist, ka esmu izvēlējusies darīt kaut ko, kam man nepietiek kapacitātes. ne pacietības, ne zināšanu iegūšanas spējas. kur nu vēl tās kvalitatīvi apstrādāt.
teorētiski jau nekas mani nedzina mācīties. tikai tā bērnībā iekaltā ideja, ka tu taču esi tik prasmīga un gudra un blaah. more like "vienkārši šad tad paveicās" is what i am. gluži mierīgi būtu varējusi palikt par testētāju un rāmi mierīgi sēdēt uz vietas. tā vietā darbam pa virsu uzkrāvu vēl arī mācības.

īstenībā jau es nemaz negribu sūdzēties par mācībām. man te ir ļoti interesanti! tiku esmu drusku izbesījusies, ka tāda viena sēnes diena nedēļā rada jūtamu iekavētu darbu sajūtu.