integrāciju testēšana

jaunā darbvieta ir tik daudz patīkamāka eksistencei
šeit citreiz pat ir tā, ka kaut kas mani ieinteresē un sajūsmina nevis tāpēc, ka es cītīgi cenšos noskaņoties uz ko tādu, bet gan tāpēc, ka ir jādara kaut kas tāds. un tas ir milzu ieguvums. vispār jau ja neskaita vispārīgo nīgrumu, kas rodas no nepieciešamības strādāt 40h nedēļā, man nav iebildumu būt šeit. jūtos daudz mierīgāka, šeit darba saistītās problēmas mani kaut kā tik ļoti persõniski neietekmē un nesastreso
ir daudz vairāk cilvēku, ar kuriem ir patīkami interaktot;
un mēneša sākumā, kad saņemu atalgojumu par iepriekšējā padarīto, nav jājūtas ļoti verdzīgi un why-am-i-even-doing-this-to-myself
un šī sajūta, ka darbs nedzen pilnīgā izmisumā un saraustītos mēģinājumos par katru cenu atrast kaut ko, pie kā turēties ar sajūsmu, ir ļoti mierinoša. īpaši jau tagad, kad visādi citādi pasaule šķiet ļoti sagruvusi vieta. kaulus nelauž, bet liek domāt un risināt, un brīžiem arī reāli papūlēties.

man šķiet, ka apgalvojums "es neko no testēšanas nesaprotu" nav diezko tālu no patiesības,
bet tomēr integrācijas ar visiem saviem daudzajiem logiem un sistēmām ir tiiik daudz interesantāk un smadzeni stimulējošāk, kā iepriekšējā darba viensistēma