tagad vairs neatceros, vai tas bija sapnis, vai brokastu dušas miegainais apjukums
bet tā bija tāda kā pārliecība, ka man ir atslēga uz bēniņiem rīgas centrā
tā bija neliela istaba ar paveciem dēļiem gan uz grīdas, gan ieslīpajām sienām, kā arī uz zemajiem griestiem
tur bija arī tāds apbružāts, saputējis dīvāns
es tur nedzīvoju, bet tā bija vieta, kur varēju palikt, kad nevēlējos vakarot pekās